Grupa

Es rakstu vārdus, saceru melodijas un dziedu, jo meklēju savējos. Cilvēkus, kas domā, jūt un tic līdzīgi. Viņus atrodot, es domāju, jūtu un ticu vairāk. Un ticu, ka ar atrastajiem notiek tas pats. Pirmo es atradu Gintu. Sākām kopā rakstīt dziesmas 1986.gadā un darām tā joprojām.

Mūsu dziesmas ir tās, kas par mums pastāsta visvairāk. Viņu dēļ mēs satikāmies un esam joprojām kopā.

…Mūsos atkal ir tikpat daudz pārliecības kā tajās tālajās dienās, kad apreibuši no brīvības un ne tikai, mēs klīdām pa pasauli, iztukšojot dažādu festivālu balvu fondus un nepieklājīgi uzvedoties viņu viesmīlīgajās viesnīcās. Mēs-esam-atpakaļ! Iespējams, mūsu frizūras ir kļuvušas daudz neuzkrītošākas, un mēs vairs neesam gatavi pārlaist nakti uz svešzemju stacijas perona, ne-pieklusināti dziedot savas dziesmas, bet sajūtās un savstarpējās attiecībās, mēs pilnīgi noteikti esam atpakaļ. Tas negadās bieži. Es pat uzdrošinātos apgalvot, tas negadās nekad, tādēļ nav svarīgi vai tas ir uz mirkli vai mūžu. Man šķiet, mums vienkārši ir šausmīgi paveicies…