Mielavs un Pārcēlāji

Bezgalīga lēnā deja

Iemūrētais circenītis

Vārnai ligzdā zelta krelles –
Prove 001.
Paši taisa vaska lelles,
Paši lielīsies.

Zīlei rokā miza caura –
Kodols sarāvies.
Dziesmu svētkiem slikta aura –
Šašliks pārcepies.

Circenītis aizkrāsnē
Gaidīt gaida iemūrēts –
Vēl jau nezūd cerība
Kādreiz atkal uzdziedāt.

Vējam maisā maza bēda –
Ērti nosnausties.
Lai cik augsta tava sēta,
Kaimiņš pārrāpsies.

Cāļiem rudens lapu jūklī
Viegli paslēpties.
Vienam stāvēt kailo pūlī
Labāk nekā izģērbties.

Circenītis aizkrāsnē
Gaidīt gaida iemūrēts –
Vēl jau nezūd cerība
Kādreiz atkal uzdziedāt.

Par piecīti un Morzes signāliem

Es negribu atgriezties pilsētā,
Kā tūkstoši svētdienas vakarā,
Lai aizmigtu cerību kapsētā
Ar domu, ka jādzīvo ir kaut kā.

Es negribu plandīties karogā,
Kā Lāčplēsis iegāzties Daugavā,
Lai tā arī paliktu neziņā –
Spīdola? Laimdota? Kurējā?

Lietus pret palodzi raida
Morzes signālus tev,
Lai zini – es tevi gaidu
Arī tad, kad tu esi jau te.

Es negribu sacensties klusumā,
Kā Niks ar Kailiju Londonā.
Ja ar vārdiem jāpaliek parādā,
Tad labāk ar krustu Golgātā.

Es negribu turēties šodienā,
Kā žūpa ar piecīti kabatā,
Lai strauji ieslīgtu nemaņā
Ar domu par… piecīti kabatā.

Lietus pret palodzi raida
Morzes signālus tev,
Lai zini – es tevi gaidu
Arī tad, kad tu esi jau te.

Saules pavediens

Mazgāt mākoņus un sildīt vēju –
Ir tikai mazākais,
Ko es tev spēju.
Mazgāt mākoņus un sildīt vēju –
Ir tikai mazākais,
Ko es tev spēju.

Atvērt aizkarus un aplikt roku –
Ir tikai mazākais,
Ko es tev protu.
Atvērt aizkarus un aplikt roku –
Ir tikai mazākais,
Ko es tev protu.

Pasaule un visums,
Smilgas pieskāriens,
Ūdens tu man esi,
Saules pavediens.

Skaidras debesis un dažas zvaigznes –
Ir tikai mazākais,
Ko man tev aiznest.
Skaidras debesis un dažas zvaigznes –
Ir tikai mazākais,
Ko man tev aiznest.

Ar gaišām nopūtām un klusu prieku –
Ir tikai mazākais,
Kā es tev tieku.
Ar gaišām nopūtām un klusu prieku –
Ir tikai mazākais,
Kā es tev tieku.

Pasaule un visums,
Smilgas pieskāriens,
Ūdens tu man esi,
Saules pavediens.

Latvieši, kas turas kopā

30 tūkstoši Siguldā,
60 tūkstoši Liepājā,
Grūstoties troksni klausījās –
Latvieši kopā turējās…

Vairāki duči Smoļnijā,
Simts reiz vairāki – Perekopā,
Solīto zemi pelnījās –
Latvieši kopā turējās…

Es uzprasos, jo gribu!
Gribu zināt – cik?
Es esmu viens vai divi?
Ašpadsmit? Necik?
Es uzprasos, jo gribu!
Gribu zināt – cik?
Cik latvietis es esmu?
Pavisam vai necik?

Viens simts galvu saeimā,
Sotaks – Lido kompleksā,
Viens pie otra stutējās –
Latvieši kopā turējās…

Divi goli vadībā,
Divi ali plastmasā,
Ripai līdzi vaikstījās –
Latvieši kopā turējās…

Es uzprasos, jo gribu!
Gribu zināt – cik?
Es esmu viens vai divi?
Ašpadsmit? Necik?
Es uzprasos, jo gribu!
Gribu zināt – cik?
Cik latvietis es esmu?
Pavisam vai necik?

Pirmais

Es tevi mīlu pirmais.
Tā, ka, runājot ir grūti,
Grūti saprast cik.
Cik, neprātīgi maigi.

Es tevi mīlu pirmais.
Tā, ka, neredzot kaut mirkli,
Mirklis liekas gads.
Gads bez mīlestības.

Es tevi mīlu pirmais.
Es tevi mīlu pirmais.
Es tevi mīlu pirmais.
Es tevi mīlu!
Pirmais.

Es tevi mīlu pirmais.
Tā, ka asinsvadi tirpst
No ātruma, kas viegli,
Viegli gaismu skrien.

Es tevi mīlu pirmais.
Tā, ka uznāk bailes,
Bailes saprast, ka
Vienalga būs par maz.

Es tevi mīlu pirmais.
Es tevi mīlu pirmais.
Es tevi mīlu pirmais.
Es tevi mīlu!
Pirmais.

Mans iemesls

Ja es sabirtu liedaga smiltīs,
Vai salasīt mani tu spētu?
Ja tu sabirtu liedaga smiltīs –
Es spētu. Jā, es spētu.

Ja es izlītu milzu jūrā,
Vai sasmelt mani tu spētu?
Ja tu izlītu milzu jūrā –
Es spētu. Jā, es spētu.

Jo nav iemesla cita lai spētu,
Kailai dzīvei pat tveicē salst.
Jo nav iemesla cita lai spētu,
Tikai tu – mans sākums, mans gals.

Ja es iejuktu gājputnu kāsī,
Vai sasaukt mani tu spētu?
Ja tu iejuktu gājputnu kāsī –
Es spētu. Jā, es spētu.

Ja es uzdīgtu raibā pļavā,
Vai saplūkt mani tu spētu?
Ja tu uzdīgtu raibā pļavā –
Es spētu. Jā, es spētu.

Jo nav iemesla cita lai spētu,
Kailai dzīvei pat tveicē salst.
Jo nav iemesla cita lai spētu,
Tikai tu – mans sākums, mans gals.

Es redzēju

Es redzēju, kā ļaudis uz kapu svētkiem iet.
Kaut labāk viņi ietu pie saviem dzīvajiem!
Es redzēju, kā tauta uz dienu pucējas,
Lai nākošajā rītā – no jauna pastalās.

Es redzēju, kā migla pār upi nolaižas.
Man gribētos, lai daudzas dienas neskaitās.
Es redzēju, kā melnus vālus aizdzen vējš,
Lai tavu ugunskuru negaiss neapdzēš.

Jūra ar debesīm kopā.
Jasmīni ziedos slīkst.
Ilgi par tevi domāt
Man nekad neapnīk.

Es dzirdēju, ka lapsas par beigtām izliekas.
Es viņas varu saprast – man arī gribējās.
Man stāstīja, kā strazdi ar sauli cīkstējās,
Kaut pajautāt es prastu, par ko tie cīnījās!

Es dzirdēju, ka bites caur stropu sasaucas,
Bet cilvēki bez sienām viens otru neklausās.
Man stāstīja, ka mīlēt ir citus netraucēt,
Bet slēpties savā priekā ir dzīvi noklusēt.

Jūra ar debesīm kopā.
Jasmīni ziedos slīkst.
Ilgi par tevi domāt
Man nekad neapnīk.

Div’ dūjiņas

Tālavas tauri izsolē
Pārdeva mantinieki,
Dabūja naudu, notrieca –
Taupīgie pušelnieki.

Antiņa zirgu kautuvē
Atdeva Saulcerīte,
Dabūja latu, noslēpa
Pagultē netīrītā.

Sprīdīša tarbu lupatās
Saplēsa Laimes māte,
Izmēza cittautiešus
Kompostā akurāti.

Ezīša kažociņu
Piepūta ziemas riepās
Bāliņš ar bāleliņu –
Viņiem viss durstīgais riebās.

Div’ dūjiņas gaisā skrēja.
Abas skrēja dūdodam’s.
Viena otru pazaudēja,
TV pulti meklēdam’s.

Bezgalīgā lēnā deja

Izirst rupjie baltie diegi,
Greizu dzīvi vagojot –
Viltus draugi – ierindnieki
Krustdūrienu nesaprot.

Izput izlolotie plāni,
Maldu ceļus staigājot –
Piena migla, skaistie māņi
Izklīst gaismai ataustot.

Bezgalīgu lēno deju
Man ar tevi jādejo –
Gribu, ko es nevarēju
Nedzīvojot izdzīvot.

Izplēn visi karstie sapņi,
Augu dienu klusējot –
Sabrūk augstu slietās kāpnes,
Pirmo soli neizturot.

Bezgalīgu lēno deju
Man ar tevi jādejo –
Gribu, ko es nevarēju
Nedzīvojot izdzīvot..

Kā vēl man nebūtu gana?

Nu kā gan vēl man nebūtu gana? Nu kā?
Vēl vienas nakts visdziļākā miega. Un tā,
Lai nebūtu sapņu nekādu,
Ne labu, ne sliktu, nekādu.
Vien tava elpa uz krūtīm manām.
Vien tava elpa uz krūtīm manām.

Nu kā gan vēl man nebūtu gana? Nu kā?
Vēl vienas takts mūsējās dziesmas. Un tā,
Lai nebūtu pūļa nekāda,
Ne skaļa, ne rāma, nekāda.
Vien tavi pirksti starp pirkstiem maniem.
Vien tavi pirksti starp pirkstiem maniem.

Nu kā gan vēl man nebūtu gana? Nu kā?
Vēl viena maiga pavasara. Un tā,
Lai nebūtu salnu nekādu,
Ne agru, ne vēlu, nekādu.
Vien tavi mati pie lūpām manām.
Vien tavi mati pie lūpām manām.

 

Ver peliculas online