Mielavs un Pārcēlāji

Parunā ar sevi

Maksimālie sapņi

Kas ir mūsu skaistie vārdi?
Kas ir mūsu trakā sirds?
Ja no patiesības bēgot,
Rožu lapās jānobirst.

Kas ir mūsu labie darbi?
Kas ir mūsu ziedojums?
Ja aiz izmisuma dodot,
Pāri paliek izmisums.

Kas ir maksimālie sapņi?
Kas ir mūsu ideāls?
Ja no pārspīlētām ainām
Nofilmējas seriāls.

Kas ir pārdomātie soļi?
Kas ir domu lidojums?
Ja no iecerētās dzīves
Sanāk mūžīgs nogurums.

Parunā ar sevi!
Runā, kamēr sāp!
Runā, kamēr sāpes
Sarecēs un nāks
Ilga mīlestība
Tevi neatstāt.
Ilga mīlestība
Tevi neatstāt.

Uzklāj mani uz ceļiem

Mans kuģis atkal peld.
Un upē ūdens tik silts.
Es vairāk sev neesmu velts,
Kā istabā sanesta smilts.

Mans pulkstenis atkal iet
Uz draudzīgiem saullēktiem.
Un sirdspukstus nenoskriet
Ar pārdomu aulēkšiem.

Mani cīruļi atkal dzied,
Pat ziemā un pusnaktī.
Un esības vieglums tiek
Ar dzejoļiem parakstīts.

Mana pasaule atkal skan
Ar gaidītām melodijām.
Tev vairāk nav jājautā man
Par zaudētām ilūzijām.

Uzklāj mani uz ceļiem.
Iekrāso plakstiņos.
Paslēp dziļi pie sevis,
Tā, lai vairs nebaidos.

Pāri jumtiem lido kaijas

Siltumu var redzēt.
Tālumu var celt.
Klusumu var dzirdēt,
Mīlestību dzert.

Dzīvību var dejot,
Tukšumu var skriet.
Ticību var klejot,
Patiesību iet.

Pāri jumtiem lido kaijas,
Jūra tālu prom.
Tavas domas mani aijā,
Maigi starojot.

Paņem mani

Es sitos gar logu uz āru,
Kaut varētu mierīgi iet
Ar kājām uz Gibraltāru,
Lēni, nesteidzoties.

Es slēpjos miegā tik bieži,
Ka nespēju piecelties,
Kad skaistākie pasaules brieži
Tiek nošauti necīnoties.

Es spogulim skatos pāri,
Kaut varētu ieskatīties
Un ieraudzīt zaļāko zāli
Aiz sevis izplešoties.

Es krūtīs sitos tik ātri,
Ka varētu sacensties
Ar pašu ātrāko spāri,
Par uzvaru nebaidoties.

Paņem mani, ja vari!
Paņem mani, ja tiec
Galā ar pavasari
Un maniem solījumiem.

Silti

Ilgi neaizaug pamestais ceļš.
Mākoņi spītīgi iet.
Vārdi šaubu akmeņus veļ,
Mieru aizkraujot ciet.

Smaržo svaigi nopļautā zāle.
Putni savējos kliedz.
Dzīvot vēl, nekad nav par vēlu,
Mums ir vienkārši jānotiek.

Pāri ezeram ieskrienas vējš.
Bites pienenēs dūc.
Vienmēr ir kādi, ko mūžīgi dzēš,
Vienmēr ir kādi, ko jānoplūc.

Zem laipas skalojas viļņi.
Saulē acis ir ciet.
Tavās rokās paliek tik silti.
Tik silti, ka nepāriet.

Sniegs izkūst Tavos matos

Tik reti domas izmainās
Jau uzsākušas iet,
Kad asas sāpes sajūtot
Var negribēties kliegt.

Tik reti krītot nesaplīst
Tās lietas trauslākās,
Pat tad, kad lejā lidojot
Par putniem izliekas.

Sniegs izkūst Tavos matos,
Līdz zemei nenonāk,
Ja es uz Tevi skatos
Visatklātāk.

Sniegs izkūst Tavos matos,
Līdz zemei nenonāk,
Ja es ar Tevi esmu
Vispatiesāk.

Tik reti vārdi izpaliek
Jau drūzmējoties teikt
Tās dusmas, kuras apturot
Ar tām var arī beigt.

Tik reti elpu aizturot
Var aizmirst nedomāt,
Cik ilgi vēl līdz apvārsnim,
Ko nekad nepanākt.

Sniegs izkūst Tavos matos,
Līdz zemei nenonāk,
Ja es uz Tevi skatos
Visatklātāk.

Sniegs izkūst Tavos matos,
Līdz zemei nenonāk,
Ja es ar Tevi esmu
Vispatiesāk

Es balsoju par

Es balsoju atklāti par!
Par siltu vasaras rītu,
Par siltām smalkmaizītēm
Un siltu pateicību.

Es balsoju atklāti par!
Par siltu ūdeni jūrā,
Par siltiem kompaktdiskiem
Un siltām klaviatūrām.

Es balsoju atklāti par!
Par siltu Ziemsvētku dienu,
Par siltām baterijām
Un tikko slauktu pienu.

Es balsoju atklāti par!
Par zemes sasilšanu,
Par saules pielietām istabām
Un silti palikšanu.

Salu ar varu es neaizskaru.
Salā ar Tevi es apsedzos.
Salu ar varu es neaizskaru.
Salā ar Tevi es turpinos.

Varbūt

Es varbūt esmu bērzs
Ar vienu dziļu rētu.
Es varbūt teku, lai
Tu sevi atveldzētu.

Es varbūt esmu strops
Ar vienu baltu biti.
Tā tevi nesadzels,
Kā uzdrīkstējās citi.

Es varbūt esmu galds
Ar salabotu kāju,
Bet tavas rokas just
Es nekad nepārstāju.

Es varbūt esmu mežs
Ar vienu līku priedi.
Tā iztaisnojas tad,
Kad tu ar mani dziedi.

Es varbūt esmu es
Un varbūt esmu tu,
Bet vienmēr būšu mēs,
Lai ko tu nolemtu.

Gaiss

Drosme nav cīnīties,
Drosme nav kļūt,
Drosme nav piecelties,
Drosme ir būt!

Būt ir pa minūtēm,
Būt ir tūlīt,
Būt ir pa sekundēm,
Būt ir ik brīd’!

Brīdis nav izstāstīt,
Brīdis nav laiks,
Brīdis nav parādīt,
Brīdis ir gaiss!

Gaiss, tas ir ieelpot,
Gaiss, tas ir nirt,
Gaiss, tas ir nodzīvot,
Tā, lai to dzird!

Trīs pārcēlāji

Trīs pārcēlāji pamodās
Ap Ziemassvētku skumjām
Un viens ar otru apskāvās,
Ar abām kājām purvā.

Trīs pārcēlājiem aizmirsās
Par garām, tukšām dienām.
Tie vīrišķīgi solījās
Vairs nepārcelt pa vienam.

Trīs pārcēlāji saņēmās
Un vilka vienā taktī,
Līdz neticība padevās,
Kā mēness Jāņu naktī.

Trīs pārcēlāji iesmējās
Un veda dzīvi pāri
Uz krastu, kurā laimējas
Pat vientuļajam stārķim.

Sali, Sali! Bargie Sali,
Vairāk mani nebaidiet!
Mēs jau esam visam pāri,
Lai jums labi iet!

Ver peliculas online